3.2. Emisiju uzskaite

Emisiju uzskaite un analīze ir viens no būtiskākajiem soļiem, lai saprastu rīcības, kas jāveic, lai samazinātu radītās ietekmes uz klimatu. Slodžu apzināšana ļauj identificēt būtiskākās ietekmes jomas, noteikt prioritātes un identificēt rādītājus, lai novērtētu progresu. Jautājumi uz kuriem jāatbild, veidojot emisiju novērtējumu, ir:

  • Kādas SEG emisijas mēs iekļaujam uzskaitē?
  • Kuri emisiju avoti tiek iekļauti uzskaitē?[1]
  • Kuras preces un pakalpojumus iekļaujam uzskaitē?
  • Kas ir atbildīgs par šīm emisijām – kur tās rodas?

Atbildot uz šiem jautājumiem, SEG emisijas var aprēķināt gan atsevišķam produktam vai organizācijai, gan pašvaldībai, valstij vai reģionam. Lai nodrošinātu savstarpēju rezultātu salīdzināšanu, ir izstrādāti vairāki standarti, kas nosaka vienotu kārtību SEG emisiju aprēķiniem dažādos līmeņos (skatīt 1. attēlu).

standarti

  1. attēls. SEG emisiju aprēķina standarti

Pastāv vairākas nacionālo emisiju aprēķināšanas pieejas. Pirmajā gadījumā tiek aprēķinātas teritoriālās emisijas – tās būtu enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības u.c. emisijas, kas radušās tieši attiecīgajā teritorijā. Šī ir emisijas par kurām atskaitāmies Apvienoto Nāciju Organizācijai un kuras tirgojam pasaules un ES līmenī. Latvijā tās salīdzinot ar 1990. gadu ir samazinājušās par vairāk kā 40 %.

Taču Latvijas ekonomika nav izolēta, bet aktīvi iesaistīta starptautiskajā tirdzniecībā. Līdz ar to liela daļa emisiju, kas iegultas Latvijā ražotājos produktos, eksportējam uz citām valstīm, piemēram, starptautiskajā tirgū pārdodot kokmateriālus. Tai pašā laikā Latvija importē preces no citām valstīm. Šim importam savukārt seko emisijas, kas iegultas šajos importētajos produktos. Līdz ar to, bez teritoriālajām, jeb ražošanas emisijām, ir iespējams arī aprēķināt patēriņa emisijas – visas attiecīgajā teritorijā patērēto preču un pakalpojumu (gan nacionālās, kas tiek patērētas iekšējā tirgū, gan importētās) dzīves ciklā radītās tiešās un netiešās SEG emisijas:

  • Tiešās emisijas – attiecīgā produkta, procesa vai darbības lietošanas laikā radītās emisijas un parasti ir saistītas ar fosilā kurināmā sadedzināšanu, piemēram, automašīnai patērējot dīzeļdegvielu rodas tiešās CO2 emisijas.
  • Netiešās emisijas – attiecīgā produkta, procesa vai darbības piegādes ķēdē radušās SEG emisijas, piemēram, emisijas kas saistītas ar dīzeļdegvielas ieguvi, transportēšanu un realizāciju līdz tā nonāk transporta līdzekļi.
  • Iegultās emisijas – visu tiešo un netiešo SEG emisiju summa, kas radusies attiecīgā produkta, procesa vai darbības pilnā dzīves ciklā.

Tā kā ražošana Latvijā ir vāji attīstīta, liela daļa mūsu patērēto produktu tiek radīti citur pasaulē, tāpēc ar šo preču ražošanu saistītās emisijas ir izkaisītas pa visu pasauli. Lielākā daļa emisiju, kas iegultas importētajās precēs un pakalpojumosrodas Krievijā, Ķīnā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā, jo šīs valstis ir mūsu ciešākie tirdzniecības partneri. Arī daļa Latvijā saražoto preču netiek patērētas uz vietas, bet eksportētas uz citām valstīm, tāpēc tās netiek ieskaitītas pie patēriņa emisijām.

Ņemot vērā Latvijas ražošanas procesu, patēriņa paradumu un starptautiskā tirdzniecībā (eksportā un importā) iegultās SEG emisijas, mēs varam gūt pilnīgu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ietekmēm uz klimatu (skat. 2. attēlu). Iegultās emisijas ļauj labāk saprast vietējā patēriņa un globālās ražošanas vides ietekmju atšķirības un parāda emisiju noplūdi no attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Ar starptautiskās tirdzniecības palīdzību, attīstītās valstis ar augstākām vides prasībām, pārceļ piesārņojošo rūpniecību uz citiem reģioniem, tādejādi nevis samazinot savas emisijas, bet pārnesot tās uz citām valstīm.

emisi

  1. attēls. SEG emisiju bilance Latvijā

Nacionālās patēriņa emisijas ir daudz pētītas un aprēķinu rezultāti ir pieejami par gandrīz visām valstīm. Taču tas, kādas emisijas rada pašvaldības un kādas emisijas rodas atsevišķu produktu vai pakalpojumu pilnā dzīves ciklā ir daudz neskaidrāks. Atbilstoši PAS2070 vietējo emisiju aprēķina standartam pašvaldības emisiju aprēķinā tiek iekļautas trīs līmeņu emisijas (skat. 3. attēlu):

  1. līmeņa emisijas (visas pašvaldības, vietējo uzņēmumu un iedzīvotāju tiešās emisijas) – fosilās enerģijas sadedzināšana; vietējais transports, noplūdes u.tml.
  2. līmeņa emisijas – netiešās emisijas, kas saistītas ar pašvaldības elektroapgādi un siltumapgādi;
  3. līmeņa emisijas – visas pārējās iegultās piegādes ķēdes emisijas, kas radušās saistībā ar aktivitātēm attiecīgajā teritorijā (pārtikas, celtniecības, transporta u.c. preču un pakalpojumu dzīves ciklā radītās emisijas).

limen

3. attēls. 1., 2. un 3. līmeņa SEG emisiju avoti pašvaldībā

Šis dalījums norāda uz SEG emisiju rašanās vietu, kas ir būtiski, lai nodalītu emisijas, kas rodas attiecīgās pašvaldības teritorijā, un tās, kas rodas ārpus teritorijas, bet par kuru rašanos ir atbildīgi pašvaldības iedzīvotāji, uzņēmumi un / vai administrācija, kas ir to gala patērētāji.

[1] Šeit var identificēt dažādus rūpnieciskos procesus, piem. enerģētika, transports, lauksaimniecība, atkritumi u.c.