3. Klimata pārmaiņas un oglekļa pēda

Par klimata izmaiņām visā pasaulē runā arvien vairāk. Taču joprojām ir daudz cilvēki, kas tām netic, un tas nav vienīgais gadījums pasaules vēsturē, kad cilvēki izvēlas neredzēt nozīmīgas norises, kas var būtiski pasliktināt viņu dzīves kvalitāti un pašsajūtu. Tā daudzi Otrā pasaules kara laikā neticēja tam, kas tiek darīts ar ebrejiem, Staļina laikā izvēlējās nezināt par izvešanām. Rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanai vājina arī mūsdienu cilvēkiem raksturīgā īstermiņa domāšana un vājā nākotnes seku apzināšanās.

Taču zinātnieki ir pārliecināti, ka klimata pārmaiņas notiek, un tieši cilvēki – mūsu ražošanas un patēriņa paradumi – ir par tām atbildīgi. Klimata pārmaiņas ietekmēs ekosistēmas un mūsu dzīvi. Dažādi klimata modeļi paredz, ja siltumnīcas efektu izraisoši gāzu (SEG) izmeši netiek samazināti, tad:

  • pieaugs nokrišņu daudzums;
  • pastiprināsies ekstrēmu laikapstākļu – vētras, sausuma un lietus periodu iespējamība;
  • nākamo 100 gadu laikā pastiprināsies ledāju kušana un jūras līmenis celsies no 60 cm līdz pat 2 metriem;
  • vidējā gaisa temperatūra nākamo 100 gadu laikā palielināsies par 1,5 līdz 6°C.

Pētījumi brīdina, ka šādas izmaiņas visticamāk dārgi maksās mūsu ekonomikai un tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmēs mūs visus. Daudzu pārtikas produktu ražība var samazināties un tāpēc celsies to cenas. Bangladešas un Okeānijas salu valstu iedzīvotāji var būt spiesti pamest savu dzimteni un doties piespiedu emigrācijā. Malārija un citas slimības var izplatīties tālāk uz poliem. Jau šobrīd ir skaidrs, ka klimata pārmaiņas nesīs sev līdzi postošu ietekmi uz koraļļu rifiem, arktiskajiem apgabaliem, to iedzīvotājiem. Tie ir tikai daži piemēri klimata izmaiņu radītajām problēmām.

Lai izvairītos no bīstamajām klimata izmaiņu sekām, vidējā temperatūra pasaulē nedrīkst paaugstināties vairāk kā par 20C, par atskaites punktu ņemot pirmsindustriālo laiku (1800. gadi). Lai to nodrošinātu, iespējami ātri ir jāsamazina SEG emisijas atmosfērā.

2014., 2015. un 2016. gads ir bijuši trīs karstākie gadi pēdējo 150 gadu laikā. 2015. gadā oglekļa dioksīda koncentrācija atmosfērā pārsniedza simbolisko 400 ppm (daļas no miljona) atzīmi. Tas saistīts ar to, ka, neskatoties uz dažādām emisiju samazināšanas iniciatīvām, mēs joprojām ar katru gadu radam lielāku un lielāku globālās atmosfēras piesārņojumu ar siltumnīcas efektu izraisošām gāzēm (SEG), bet pasaules okeāni šīs gāzes vairs nespēj tik intensīvi absorbēt.

2014. gadā tika publicēts arī piektais Starptautiskā klimata pārmaiņu paneļa ziņojums, kas pārliecinoši parāda, ka klimata pārmaiņas notiek, un tieši cilvēki – mūsu ražošanas un patēriņa paradumi – ir par tām atbildīgi. Klimata pārmaiņas ietekmē ekosistēmas un mūsu dzīvi. Dažādi pētījumi rāda, ka klimata pārmaiņu ietekmē pastiprināsies ekstrēmu laikapstākļu – vētru, sausuma un lietus periodu iespējamība, vidējā gaisa temperatūra palielināsies par 1,5 līdz 6°C, bet, kūstot ledājiem un palielinoties jūras ūdens temperatūrai, jūras līmenis celsies par 1-2 metriem.

Klimta pārmaiņu ietekmē mainīsies arī slimību izplatības areāls un pagarināsies putekšņu sezona, kas ir slikta ziņa alerģiskiem cilvēkiem. Arī prognozē, ka klimata pārmaiņu ietekmē malārija un citas slimības izplatīsies tālāk uz poliem un palielināsies pārtikas un ūdens izraisīto slimību, piemēram, salmonellas izplatība.

Lai izvairītos no bīstamajām klimata izmaiņu sekām, vidējā atmosfēras temperatūra pasaulē nedrīkst paaugstināties vairāk kā par 20C, par atskaites punktu ņemot pirmsindustriālo laiku. Lai to nodrošinātu, iespējami ātri ir jāsamazina siltumnīcas efektu izraisošo gāžu emisijas atmosfērā.

Klimata pārmaiņas ir kļuvušas par starptautisko un nacionālo vides un attīstības politiku sastāvdaļu. Šāda rīcībpolitika ir gan ANO konvencija par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīgums, gan Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politika. Šo politiku ieviešanā iesaistīta arī Latvija, kurai ir jāpilda kopējās saistības un jāsasniedz noteiktie SEG izmešu samazinājuma mērķi.

Globālās klimata politika nebūtu iedomāja bez skaidriem datiem par to, cik daudz emisijas kur rodas. Mēs ikdienā patērējam preces, kas radītas visur pasaulē. Tā lielākā daļa apģērba un elektropreču nāk no Āzijas, bet to ražošanā izmantotie elementi ir iegūti Āfrikā; fosilā enerģija lielākoties nāk no Krievijas un Tuvajiem austrumiem. Arī mūsu patērētā pārtika tikai daļēji tiek ražota tepat Latvijā. Visu šo izejvielu un preču ražošanā tiek radītas arī klimata pārmaiņas izraisošo gāzu emisijas. Šo emisiju kopsumma veido tā dēvēto oglekļa pēdu.

3.1. Oglekļa pēda

3.2. Emisiju uzskaite

3.3. Oglekļa pēda Latvijā

3.4. Nevienlīdzība un neilgtspējīga patēriņa paradumi

Advertisements