1. Ievads

Kopš Otrā pasaules kara, kad aizsākās skrējiens pēc attīstības un labklājības, lielākajā daļā pasaules valstu tika panākts būtisks ienākumu pieaugums, kas pamatā balstījās uz intensīvu dabas resursu izmantošanu un dabas kapitāla noplicināšanu. Tajā pašā laikā sākās arī straujš pasaules iedzīvotāju skaita pieaugums: cilvēku skaits pēdējo 50 gadu laikā ir vairāk kā divkāršojies un tagad pārsniedz 7 miljardus, kuri visi patērē dabas resursus. Tādejādi tiek noplicināts mūsu planētas dabas kapitāls un radīti radot atkritumi, piesārņojums, kas vidē nesadalās un apdraud dzīvās dabas pastāvēšanu.

Augošais resursu un enerģijas patēriņš veicina arī klimata pārmaiņas. Tās jau tuvā nākotnē var sagraut būtisku daļu mūsu ‘attīstības’, un novest mūs pasaulē, kurā daudzas augu un dzīvnieku sugas nav spējīgas piemēroties jaunajiem apstākļiem un izmirst, kā, piemēram, tas notiek ar koraļļu rifiem. Meklējot resursus un jaunas dzīves telpas cilvēki izspiež citas sugas no to dabīgajām dzīvesvietām, apdraudēdami bioloģisko daudzveidību. Statistika ir šāda: katru dienu izmirst no 50 līdz 400 dzīvnieku un augu sugām. Pastāvīgi radot arvien lielāku slodzi uz dabu tradicionālās ekonomiskās attīstības modeļi kļūst pašdestruktīvi un ir pienācis laiks meklēt risinājumus no šīs situācijas.

Šis, uz dabas resursu patēriņu balstītais attīstības vilciens, kurš traucas cauri mūsu dzīvei ar milzīgu ātrumu, uz perona ir atstājis daudzus cilvēkus gan attīstītajās valstīs, gan vēl jo vairāk jaunattīstības valstīs. Kamēr daļa cilvēku patērē vairāk par savām vajadzībām, citiem trūkst resursu, lai nodrošinātu savas pamatvajadzības pēc tīra dzeramā ūdens, pārtikas un mītnes, kur dzīvot u.tml.

Ekonomiskā attīstība nenozīmē, ka samazinās sociālās problēmas. Nevienlīdzība starp dažādām sociālajām grupām un valstīm palielinās ar vien straujāk. Patreiz 20 % pasaules bagātāko cilvēku patērē 80 % no visiem zemes resursiem, kamēr nabadzīgākie 80 % tikai 20 %. Pasaulē pieaug arī nabadzīgo cilvēku skaits – 2.8 miljardi cilvēku iztiek ar mazāk kā 2 dolāriem dienā. Jāpiebilst, ka 1950. gadā tieši šāds cilvēku skaits apdzīvoja visu zemeslodi. Tā visa rezultātā pieaug arī migrācija – vai nu saistībā ar labākas dzīves meklējumiem vai nepārvaramu apstākļu (politisko, ekoloģisko u.tml.) spiediena rezultātā. Un tās ir tikai dažas no ‘attīstības’ blakus parādībām.

Jau vairākus gadus starptautiskajā līmenī notiek diskusijas par nepieciešamību mainīt patēriņa un ražošanas paradumus, lai sasniegtu ilgtspējīgu – videi draudzīgāku un sociāli iekļaujošāku attīstību. Tiek pieņemtas dažādas deklarācijas un dokumenti. Valdības ir atzinušas, ka pastāv cieša saistība starp pašreizējiem patēriņa paradumiem un dzīvesveidu, pārsvarā industrializētajās valstīs – arī Latvijā. Aktuāls ir arī jautājums par rietumu patēriņa paradumu un dzīvesveida ietekmi uz bijušajām Padomju bloka valstīm, kuras atkārto rietumu kļūdas. Lai jaunattīstības un bijušās padomju bloka valstis spētu attīstīties ir nepieciešama patēriņa paradumu maiņa uz videi draudzīgāku un ražošanas efektivitātes palielināšanu. Arī Eiropas Savienība (ES) ir izstrādājusi ilgtspējīgās attīstības stratēģiju ES, kuras viena no sastāvdaļām ir ilgtspējīgs patēriņš (IP).

Lai panāktu IP tam ir jāpieiet stratēģiski un starpsektoriāli. Svarīgākais ir patērēt mazāk, pārstrādāt un lietot lietas vairākas reizes, nevis tās uzreiz novadīt atkritumos. Atkritumu kā tādu vispār nepastāv, visas lietas ir iespējams izmantot kā resursus. Piemēram, no PET pudelēm tiek gatavoti diezgan glīti džemperi.

IP radītu pozitīvu efektu gan dabas, gan sociālajai un ekonomiskajai videi. Tas novērstu dabas resursu izsmelšanu, samazinātu piesārņojumu un veicinātu bioloģisko daudzveidību. Tajā pašā laikā cīnītos ar nabadzības samazināšanu, vietējo ekonomisku un kultūru iznīcināšanu un samazinātu plaisu starp nabagajiem un bagātajiem.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s