5. IP rīcībpolitikas instrumenti

Ilgtspējīga patēriņa rīcībpolitikas īstenošanai ir nepieciešama sistēmiska pieeja un komplementāra dažādu instrumentu izmantošana, kurus pielieto gan valsts un pašvaldību pārvaldes iestādes, gan sabiedriskās organizācijas, uzņēmumi un citas interešu grupas. IP pārvaldības instruments var iedalīt 6 grupās:

  1. Plānošanas instrumenti – ietver nacionālos, nozaru un teritoriālos plānus un stratēģijas, kas ietekmē VDR;
  2. Normatīvie instrumenti – ietver normatīvos aktus, kas nosaka tiesības, pienākumus un aizliegumus VDR jomās;
  3. Institucionālie instrumenti – aptver institucionālo sistēmu, kas nepieciešama VDR plānošanā, ieviešanā un kontrolē;
  4. Infrastruktūras instrumenti – vērsti uz VDR nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras, piemēram, veloceliņi, atkritumu apsaimniekošanas sistēma, izveidi;
  5. Finanšu un ekonomiskie instrumenti – ietver subsīdijas, nodokļus un tarifus, tirdzniecības atvieglojumus, finanšu atbalsta mehānismus un emisiju tirdzniecības sistēmas;
  6. Komunikācijas instrumenti – ietver informatīvos pasākumus, apmācības, publikācijas, kā arī obligātās un brīvprātīgās sertifikācijas sistēmas, piemēram, ekomarķējumi.

Dažādām sabiedrības grupām ir jāpiemēro atšķirīgas rīcībpolitikas pieejas, ja vēlamies mainīt šo grupas pārstāvju uzvedības paradumus. 1. attēlā ir attēloti pārvaldības instrumenti pēc to dalījuma attiecībā uz dažādām sabiedrības grupām, atkarībā no to motivācijas rīkoties videi draudzīgi. Grupas kurām tūkst motivācijas IP visefektīvāk var stimulēt izmantojot regulējošos un ekonomiskos instrumentus:  paaugstinātu minimālo vides standartu noteikšana, nodokļu un subsīdiju politika vai izvēļu rediģēšana, kad noteiktas preces vai pakalpojumi pilnībā tiek izslēgti.  Vides informācija un izglītība ir noderīga visās grupās un līdzīgi arī videi draudzīgas infrastruktūras un piegāžu sistēmu attīstība nodrošina plašāku IP. Taču ekomarķējumi un citi atbalsta rīki pamatā uzrunā tos, kuriem jau ir augsta IP motivācija.

instrum

  1. attēls: VDR instrumentu dalījums pēc to iedarbības uz dažādām sabiedrības grupām.

Nozīmīgas pārmaiņas patēriņa un ražošanas modeļos nav gaidāmas īsā laikā, bet nodokļu reforma un preču marķēšana varētu radīt ievērojamu ietekmi uz dabas resursu patēriņa tempu un atkritumu apjomu samazināšanos.

  Rūpniecība Valdība Sabiedrība
1. Problēmas Neredz biznesa iespējas un pieprasījumu.

Investīcijas pārsvarā ir īstermiņa, līdz ar to reti kura firma vēlas ieguldīt IA.

Nodokļu reforma un subsīdiju pārdale ir smags politiskais lēmums. Grūti izdarīt izvēli.

Informācijas trūkums.

2. Iespējas Uzlabot konkurētspēju Iespēja samazināt nākotnes izmaksas sociālajā sfērā un vides aizsardzībā. Iespējas uzlabot dzīves kvalitāti un veselību. Samazināt ar to saistītās izmaksas.
3. Vispārīgās Visas trīs grupas gaida viena uz otru, kura pirmā uzsāks iniciatīvu. Biznesa institūcijas gaida pieprasījumu. Valdība gaida sabiedrības mudinājumu rīkoties un sabiedrība gaida rīcību no valdības un biznesa.

 

Advertisements