4.3. Ilgtspējīga patēriņa pārvaldība Latvijā

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam tiek atzīts, ka Latvijas dabas resursu vērtība un dabiskās vides pieejamība sniedz unikālu iespēju attīstīt „zaļo” ekonomiku un ilgtspējīgu patēriņu, veidot un saglabāt Latvijas kā „zaļas” valsts tēlu – valsts starptautiskās atpazīstamības būtisku sastāvdaļu. Tas ir cieši saistīts ar stratēģijas izvirzīto mērķi:

2030. gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.

Diemžēl Latvijā nav vienotas ilgtspējīga patēriņa pārvaldības stratēģijas, politikas vai plānu, un trūkst plānveidīgas un koordinētas pieejas šo jautājumu risināšanā. Latvijā ilgtspējīga patēriņa pārvaldībā lielākā uzmanība ir vērsta uz piedāvājumu (ražošanu) – ekoefektivitātes palielināšanu un videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu (Brizga 2012).

Taču par ilgtspējīga patēriņa pārvaldības dažādiem elementiem Latvijā ir atbildīgas vairākas institūcijas:

  • nodokļu politika, publiskā iepirkuma regulējums, investīcijas – Finanšu ministrija;
  • mājokļa, enerģētikas politika – Ekonomikas ministrija;
  • pārtikas jautājumi – Zemkopības ministrija;
  • transporta sektors – Satiksmes ministrija.

Pēdējā laikā Latvijā tiek īstenotas vairākas iniciatīvas, kas vērstas uz dzīves cikla koncepta iekļaušanu Latvijas normatīvajos regulējumos, kas veicinātu pieprasījuma un piedāvājuma veidošanos zaļam iepirkumam/ zaļam publiskam iepirkumam un dzīves cikla analīzes piemērošanu citās politikas jomās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir izstrādājusi Zaļā iepirkuma un zaļā publiskā iepirkuma veicināšanas plānu 2015-2017. gadam, kas nosprauž sasniedzamos mērķus zaļā publiskā iepirkuma īpatsvaram Latvijā. 2017. gadā ir paredzēts sasniegt 30% zaļā publiskā iepirkuma īpatsvaru valsts un pašvaldību veiktajos iepirkumos. Vienlaicīgi Finanšu ministrija gatavo grozījumus publiskā iepirkuma likumā un sabiedrisko pakalpojumu likumā, kurā tiek iekļauta dzīves cikla analīzes piemērošana veiktajos iepirkumos un deleģējums izstrādāt normatīvo zaļā publiskā iepirkuma regulējumu. Ministru kabineta noteikumus izstrādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Ekonomikas ministrija virza grozījumus energoefektivitātes likumā, kas paredz enerģijas efektivitāti enerģijas ražošanā, sadalē un gala patēriņā. Pārtikas nozarē ir spēkā MK noteikumi par vides kritēriju piemērošanu un piedāvājuma izvēles kritēriju noteikšanu pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem. Noteikumi attiecas uz pārtikas produktu piegādes un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumiem.